semimarinus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /seː.mi.maˈriː.nus/, [s̠eːmɪmäˈriːnʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /se.mi.maˈri.nus/, [semimäˈriːnus]
Adjective[edit]
sēmimarīnus (feminine sēmimarīna, neuter sēmimarīnum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sēmimarīnus | sēmimarīna | sēmimarīnum | sēmimarīnī | sēmimarīnae | sēmimarīna | |
| Genitive | sēmimarīnī | sēmimarīnae | sēmimarīnī | sēmimarīnōrum | sēmimarīnārum | sēmimarīnōrum | |
| Dative | sēmimarīnō | sēmimarīnō | sēmimarīnīs | ||||
| Accusative | sēmimarīnum | sēmimarīnam | sēmimarīnum | sēmimarīnōs | sēmimarīnās | sēmimarīna | |
| Ablative | sēmimarīnō | sēmimarīnā | sēmimarīnō | sēmimarīnīs | |||
| Vocative | sēmimarīne | sēmimarīna | sēmimarīnum | sēmimarīnī | sēmimarīnae | sēmimarīna | |
References[edit]
- “semimarinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- semimarinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.