tentaturus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin [edit]
Etymology [edit]
Future active participle of tentō
Participle [edit]
tentātūrus m (feminine tentātūra, neuter tentātūrum); first/second declension
Inflection [edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tentātūrus | tentātūra | tentātūrum | tentātūrī | tentātūrae | tentātūra | |
| genitive | tentātūrī | tentātūrae | tentātūrī | tentātūrōrum | tentātūrārum | tentātūrōrum | |
| dative | tentātūrō | tentātūrae | tentātūrō | tentātūrīs | tentātūrīs | tentātūrīs | |
| accusative | tentātūrum | tentātūram | tentātūrum | tentātūrōs | tentātūrās | tentātūra | |
| ablative | tentātūrō | tentātūrā | tentātūrō | tentātūrīs | tentātūrīs | tentātūrīs | |
| vocative | tentātūre | tentātūra | tentātūrum | tentātūrī | tentātūrae | tentātūra | |
