كاراتيه

Arabic

Etymology

From Japanese 空手 (karate).

Pronunciation

• IPA^(key): /ka.raː.tiːh/

Noun

كَارَاتِيه • (karātīh) m

1. karate

Declension

Declension of noun كَارَاتِيه (karātīh)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	كَارَاتِيه karātīh	الْكَارَاتِيه al-karātīh	كَارَاتِيه karātīh
Nominative	كَارَاتِيهٌ karātīhun	الْكَارَاتِيهُ al-karātīhu	كَارَاتِيهُ karātīhu
Accusative	كَارَاتِيهًا karātīhan	الْكَارَاتِيهَ al-karātīha	كَارَاتِيهَ karātīha
Genitive	كَارَاتِيهٍ karātīhin	الْكَارَاتِيهِ al-karātīhi	كَارَاتِيهِ karātīhi