Jump to content

ناسب

From Wiktionary, the free dictionary

Arabic

[edit]

Etymology

[edit]

    Compare نَسَبَ (nasaba, to relate to).

    Verb

    [edit]

    نَاسَبَ (nāsaba) III (non-past يُنَاسِبُ (yunāsibu), verbal noun مُنَاسَبَة (munāsaba))

    1. (transitive) to suit, to fit

    Conjugation

    [edit]
    Conjugation of نَاسَبَ (III, sound, full passive, verbal noun مُنَاسَبَة)
    verbal noun
    الْمَصْدَر
    مُنَاسَبَة
    munāsaba
    active participle
    اِسْم الْفَاعِل
    مُنَاسِب
    munāsib
    passive participle
    اِسْم الْمَفْعُول
    مُنَاسَب
    munāsab
    active voice
    الْفِعْل الْمَعْلُوم
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m نَاسَبْتُ
    nāsabtu
    نَاسَبْتَ
    nāsabta
    نَاسَبَ
    nāsaba
    نَاسَبْتُمَا
    nāsabtumā
    نَاسَبَا
    nāsabā
    نَاسَبْنَا
    nāsabnā
    نَاسَبْتُمْ
    nāsabtum
    نَاسَبُوا
    nāsabū
    f نَاسَبْتِ
    nāsabti
    نَاسَبَتْ
    nāsabat
    نَاسَبَتَا
    nāsabatā
    نَاسَبْتُنَّ
    nāsabtunna
    نَاسَبْنَ
    nāsabna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُنَاسِبُ
    ʔunāsibu
    تُنَاسِبُ
    tunāsibu
    يُنَاسِبُ
    yunāsibu
    تُنَاسِبَانِ
    tunāsibāni
    يُنَاسِبَانِ
    yunāsibāni
    نُنَاسِبُ
    nunāsibu
    تُنَاسِبُونَ
    tunāsibūna
    يُنَاسِبُونَ
    yunāsibūna
    f تُنَاسِبِينَ
    tunāsibīna
    تُنَاسِبُ
    tunāsibu
    تُنَاسِبَانِ
    tunāsibāni
    تُنَاسِبْنَ
    tunāsibna
    يُنَاسِبْنَ
    yunāsibna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُنَاسِبَ
    ʔunāsiba
    تُنَاسِبَ
    tunāsiba
    يُنَاسِبَ
    yunāsiba
    تُنَاسِبَا
    tunāsibā
    يُنَاسِبَا
    yunāsibā
    نُنَاسِبَ
    nunāsiba
    تُنَاسِبُوا
    tunāsibū
    يُنَاسِبُوا
    yunāsibū
    f تُنَاسِبِي
    tunāsibī
    تُنَاسِبَ
    tunāsiba
    تُنَاسِبَا
    tunāsibā
    تُنَاسِبْنَ
    tunāsibna
    يُنَاسِبْنَ
    yunāsibna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُنَاسِبْ
    ʔunāsib
    تُنَاسِبْ
    tunāsib
    يُنَاسِبْ
    yunāsib
    تُنَاسِبَا
    tunāsibā
    يُنَاسِبَا
    yunāsibā
    نُنَاسِبْ
    nunāsib
    تُنَاسِبُوا
    tunāsibū
    يُنَاسِبُوا
    yunāsibū
    f تُنَاسِبِي
    tunāsibī
    تُنَاسِبْ
    tunāsib
    تُنَاسِبَا
    tunāsibā
    تُنَاسِبْنَ
    tunāsibna
    يُنَاسِبْنَ
    yunāsibna
    imperative
    الْأَمْر
    m نَاسِبْ
    nāsib
    نَاسِبَا
    nāsibā
    نَاسِبُوا
    nāsibū
    f نَاسِبِي
    nāsibī
    نَاسِبْنَ
    nāsibna
    passive voice
    الْفِعْل الْمَجْهُول
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m نُوسِبْتُ
    nūsibtu
    نُوسِبْتَ
    nūsibta
    نُوسِبَ
    nūsiba
    نُوسِبْتُمَا
    nūsibtumā
    نُوسِبَا
    nūsibā
    نُوسِبْنَا
    nūsibnā
    نُوسِبْتُمْ
    nūsibtum
    نُوسِبُوا
    nūsibū
    f نُوسِبْتِ
    nūsibti
    نُوسِبَتْ
    nūsibat
    نُوسِبَتَا
    nūsibatā
    نُوسِبْتُنَّ
    nūsibtunna
    نُوسِبْنَ
    nūsibna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُنَاسَبُ
    ʔunāsabu
    تُنَاسَبُ
    tunāsabu
    يُنَاسَبُ
    yunāsabu
    تُنَاسَبَانِ
    tunāsabāni
    يُنَاسَبَانِ
    yunāsabāni
    نُنَاسَبُ
    nunāsabu
    تُنَاسَبُونَ
    tunāsabūna
    يُنَاسَبُونَ
    yunāsabūna
    f تُنَاسَبِينَ
    tunāsabīna
    تُنَاسَبُ
    tunāsabu
    تُنَاسَبَانِ
    tunāsabāni
    تُنَاسَبْنَ
    tunāsabna
    يُنَاسَبْنَ
    yunāsabna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُنَاسَبَ
    ʔunāsaba
    تُنَاسَبَ
    tunāsaba
    يُنَاسَبَ
    yunāsaba
    تُنَاسَبَا
    tunāsabā
    يُنَاسَبَا
    yunāsabā
    نُنَاسَبَ
    nunāsaba
    تُنَاسَبُوا
    tunāsabū
    يُنَاسَبُوا
    yunāsabū
    f تُنَاسَبِي
    tunāsabī
    تُنَاسَبَ
    tunāsaba
    تُنَاسَبَا
    tunāsabā
    تُنَاسَبْنَ
    tunāsabna
    يُنَاسَبْنَ
    yunāsabna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُنَاسَبْ
    ʔunāsab
    تُنَاسَبْ
    tunāsab
    يُنَاسَبْ
    yunāsab
    تُنَاسَبَا
    tunāsabā
    يُنَاسَبَا
    yunāsabā
    نُنَاسَبْ
    nunāsab
    تُنَاسَبُوا
    tunāsabū
    يُنَاسَبُوا
    yunāsabū
    f تُنَاسَبِي
    tunāsabī
    تُنَاسَبْ
    tunāsab
    تُنَاسَبَا
    tunāsabā
    تُنَاسَبْنَ
    tunāsabna
    يُنَاسَبْنَ
    yunāsabna

    References

    [edit]
    • Mace, John (2007), “ناسب”, in Arabic Verbs, New York: Hippocrene Books, Inc., →ISBN

    South Levantine Arabic

    [edit]

    Etymology

    [edit]

      Inherited from Arabic نَاسَبَ (nāsaba).

      Pronunciation

      [edit]
      • IPA(key): /naː.sab/, [ˈnæː.sab]
      • Audio (al-Lidd):(file)

      Verb

      [edit]

      ناسب (nāsab) III (present بناسب (bināseb), active participle مناسب (munāseb))

      1. to suit, to be suitable

      Conjugation

      [edit]
      Conjugation of ناسب
      singular plural
      1st person 2nd person 3rd person 1st person 2nd person 3rd person
      past m ناسبت (nāsabt) ناسبت (nāsabt) ناسب (nāsab) ناسبنا (nāsabna) ناسبتو (nāsabtu) ناسبو (nāsabu)
      f ناسبتي (nāsabti) ناسبت (nāsabat)
      present m بناسب (banāseb) بتناسب (bitnāseb) بناسب (bināseb) منناسب (minnāseb) بتناسبو (bitnāsbu) بناسبو (bināsbu)
      f بتناسبي (bitnāsbi) بتناسب (bitnāseb)
      subjunctive m اناسب (anāseb) تناسب (tnāseb) يناسب (ynāseb) نناسب (nnāseb) تناسبو (tnāsbu) يناسبو (ynāsbu)
      f تناسبي (tnāsbi) تناسب (tnāseb)
      imperative m ناسب (nāseb) ناسبو (nāsbu)
      f ناسبي (nāsbi)