هبيب

Arabic

Noun

هَبِيب • (habīb) m

1. verbal noun of هَبَّ (habba) (form I)

Declension

Declension of noun هَبِيب (habīb)

singular	basic singular triptote
	indefinite	definite	construct
informal	هَبِيب habīb	الْهَبِيب al-habīb	هَبِيب habīb
nominative	هَبِيبٌ habībun	الْهَبِيبُ al-habību	هَبِيبُ habību
accusative	هَبِيبًا habīban	الْهَبِيبَ al-habība	هَبِيبَ habība
genitive	هَبِيبٍ habībin	الْهَبِيبِ al-habībi	هَبِيبِ habībi