unitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ūniō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /uːˈniː.tus/, [uːˈniːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /uˈni.tus/, [uˈniːt̪us]

Participle

ūnītus (feminine ūnīta, neuter ūnītum); first/second-declension participle

1. united

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ūnītus	ūnīta	ūnītum		ūnītī	ūnītae	ūnīta
genitive	ūnītī	ūnītae	ūnītī		ūnītōrum	ūnītārum	ūnītōrum
dative	ūnītō	ūnītae	ūnītō		ūnītīs
accusative	ūnītum	ūnītam	ūnītum		ūnītōs	ūnītās	ūnīta
ablative	ūnītō	ūnītā	ūnītō		ūnītīs
vocative	ūnīte	ūnīta	ūnītum		ūnītī	ūnītae	ūnīta

Descendants

• → Middle English: uniten
  • English: unite
  • Scots: unite

References

• unitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• unitus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016