Israelita

See also: israelita

Latin

Etymology

From Ancient Greek Ἰσρᾱηλῑ́της (Isrāēlī́tēs, “Israelite”), from Ἰσρᾱήλ (Isrāḗl, “Israel”), from Hebrew יִשְׂרָאֵל (Yiśrāʼēl, “Israel”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /is.raː.eːˈliː.ta/, [ɪs̠räːeːˈlʲiːt̪ä]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /is.ra.eˈli.ta/, [isräeˈliːt̪ä]

Noun

Isrāēlīta m (genitive Isrāēlītae); first declension

1. Israelite; Jew; Hebrew

Declension

First-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	Isrāēlīta	Isrāēlītae
Genitive	Isrāēlītae	Isrāēlītārum
Dative	Isrāēlītae	Isrāēlītīs
Accusative	Isrāēlītam	Isrāēlītās
Ablative	Isrāēlītā	Isrāēlītīs
Vocative	Isrāēlīta	Isrāēlītae

Descendants

• → English: Israelite
• French: israélite
• → Irish: Iosraeilíteach
• Italian: israelita
• Portuguese: israelita
• Spanish: israelita