Vestalis

Translingual

Vestalis gracilis

Etymology

From Latin.

Proper noun

Vestalis f

1. A taxonomic genus within the family Calopterygidae – certain of the demoiselles.

Hypernyms

• (subfamily): Eukaryota – superkingdom; Animalia – kingdom; Bilateria – subkingdom; Protostomia – infrakingdom; Ecdysozoa – superphylum; Arthropoda – phylum; Hexapoda – subphylum; Insecta – class; Pterygota - subclass; Palaeoptera - infraclass; Odonata - order; Zygoptera - suborder; Calopterygoidea - superfamily; Calopterygidae - family

Hyponyms

• (genus): , , , , , , , , , , , , , , , , (species)

References

• Vestalis on Wikipedia.Wikipedia
• Vestalis on Wikispecies.Wikispecies
• Vestalis on Wikimedia Commons.Wikimedia Commons

---

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯esˈtaː.lis/, [u̯ɛs̠ˈt̪äːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /vesˈta.lis/, [vesˈt̪äːlis]

Adjective

Vestālis (neuter Vestāle); third-declension two-termination adjective

1. Of or pertaining to Vesta, goddess of hearth and home.
2. vestal

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	Vestālis	Vestāle		Vestālēs	Vestālia
Genitive	Vestālis			Vestālium
Dative	Vestālī			Vestālibus
Accusative	Vestālem	Vestāle		Vestālēs Vestālīs	Vestālia
Ablative	Vestālī			Vestālibus
Vocative	Vestālis	Vestāle		Vestālēs	Vestālia

Noun

Vestālis f sg (genitive Vestālis); third declension

1. A priestess of Vesta; a vestal virgin

Declension

Third-declension noun (i-stem), singular only.

Case	Singular
Nominative	Vestālis
Genitive	Vestālis
Dative	Vestālī
Accusative	Vestālem
Ablative	Vestāle
Vocative	Vestālis

Related terms

• Vesta
• Vestālia

References

• “Vestalis”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers