abacinatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of abacinō (make blind).

Pronunciation[edit]

Participle[edit]

abacinātus m (feminine abacināta, neuter abacinātum); first/second declension

  1. blind, having been made blind (especially by using a red-hot iron rod or basin)

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative abacinātus abacināta abacinātum abacinātī abacinātae abacināta
genitive abacinātī abacinātae abacinātī abacinātōrum abacinātārum abacinātōrum
dative abacinātō abacinātō abacinātīs
accusative abacinātum abacinātam abacinātum abacinātōs abacinātās abacināta
ablative abacinātō abacinātā abacinātō abacinātīs
vocative abacināte abacināta abacinātum abacinātī abacinātae abacināta