abdicativus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From abdīcō ‎(to deny) +‎ -īvus.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

abdicatīvus m ‎(feminine abdicatīva, neuter abdicatīvum); first/second declension

  1. negative

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative abdicatīvus abdicatīva abdicatīvum abdicatīvī abdicatīvae abdicatīva
genitive abdicatīvī abdicatīvae abdicatīvī abdicatīvōrum abdicatīvārum abdicatīvōrum
dative abdicatīvō abdicatīvō abdicatīvīs
accusative abdicatīvum abdicatīvam abdicatīvum abdicatīvōs abdicatīvās abdicatīva
ablative abdicatīvō abdicatīvā abdicatīvō abdicatīvīs
vocative abdicatīve abdicatīva abdicatīvum abdicatīvī abdicatīvae abdicatīva

Synonyms[edit]

References[edit]