abdicaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of abdicō.

Participle[edit]

abdicātūrus m (feminine abdicātūra, neuter abdicātūrum); first/second declension

  1. about to reject

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative abdicātūrus abdicātūra abdicātūrum abdicātūrī abdicātūrae abdicātūra
genitive abdicātūrī abdicātūrae abdicātūrī abdicātūrōrum abdicātūrārum abdicātūrōrum
dative abdicātūrō abdicātūrō abdicātūrīs
accusative abdicātūrum abdicātūram abdicātūrum abdicātūrōs abdicātūrās abdicātūra
ablative abdicātūrō abdicātūrā abdicātūrō abdicātūrīs
vocative abdicātūre abdicātūra abdicātūrum abdicātūrī abdicātūrae abdicātūra