abietarius

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From abiēs ‎(silver fir).

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

abietārius m ‎(feminine abietāria, neuter abietārium); first/second declension

  1. Of or pertaining to fir or deal.

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative abietārius abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria
genitive abietāriī abietāriae abietāriī abietāriōrum abietāriārum abietāriōrum
dative abietāriō abietāriō abietāriīs
accusative abietārium abietāriam abietārium abietāriōs abietāriās abietāria
ablative abietāriō abietāriā abietāriō abietāriīs
vocative abietārie abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria

Noun[edit]

abietārius m ‎(genitive abietāriī); second declension

  1. a joiner

Inflection[edit]

Second declension.

Case Singular Plural
nominative abietārius abietāriī
genitive abietāriī abietāriōrum
dative abietāriō abietāriīs
accusative abietārium abietāriōs
ablative abietāriō abietāriīs
vocative abietārie abietāriī

Related terms[edit]

References[edit]