alienaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of aliēnō.

Participle[edit]

aliēnātūrus m (feminine aliēnātūra, neuter aliēnātūrum); first/second declension

  1. about to alienate

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative aliēnātūrus aliēnātūra aliēnātūrum aliēnātūrī aliēnātūrae aliēnātūra
genitive aliēnātūrī aliēnātūrae aliēnātūrī aliēnātūrōrum aliēnātūrārum aliēnātūrōrum
dative aliēnātūrō aliēnātūrō aliēnātūrīs
accusative aliēnātūrum aliēnātūram aliēnātūrum aliēnātūrōs aliēnātūrās aliēnātūra
ablative aliēnātūrō aliēnātūrā aliēnātūrō aliēnātūrīs
vocative aliēnātūre aliēnātūra aliēnātūrum aliēnātūrī aliēnātūrae aliēnātūra