arbustivus

Latin

Etymology

From arbustum (“orchard”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ar.busˈtiː.u̯us/, [ärbʊs̠ˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ar.busˈti.vus/, [ärbusˈt̪iːvus]

Adjective

arbustīvus (feminine arbustīva, neuter arbustīvum); first/second-declension adjective

1. planted with trees
2. bound or fastened to a tree

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	arbustīvus	arbustīva	arbustīvum		arbustīvī	arbustīvae	arbustīva
Genitive	arbustīvī	arbustīvae	arbustīvī		arbustīvōrum	arbustīvārum	arbustīvōrum
Dative	arbustīvō		arbustīvō		arbustīvīs
Accusative	arbustīvum	arbustīvam	arbustīvum		arbustīvōs	arbustīvās	arbustīva
Ablative	arbustīvō	arbustīvā	arbustīvō		arbustīvīs
Vocative	arbustīve	arbustīva	arbustīvum		arbustīvī	arbustīvae	arbustīva

Descendants

• → Catalan: arbustiu
• → English: arbustive
• → French: arbustif
• → Galician: arbustivo
• → Italian: arbustivo
• → Portuguese: arbustivo
• → Spanish: arbustivo

References

• “arbustivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• arbustivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.