cognatus accusativus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

  • (Classical) IPA(key): /koɡˈnaː.tus ak.kuː.saːˈtiː.wus/, [kɔŋˈnaː.tʊs ak.kuː.saːˈtiː.wʊs]

Noun[edit]

cognātus accūsātīvus m (genitive cognātī accūsātīvī); second declension

  1. Alternative form of accūsātīvus cognātus

Declension[edit]

Second declension.
Second declension.

Case Singular Plural
Nominative cognātus accūsātīvus cognātī accūsātīvī
Genitive cognātī accūsātīvī cognātōrum accūsātīvōrum
Dative cognātō accūsātīvō cognātīs accūsātīvīs
Accusative cognātum accūsātīvum cognātōs accūsātīvōs
Ablative cognātō accūsātīvō cognātīs accūsātīvīs
Vocative cognāte accūsātīve cognātī accūsātīvī