contraretiarius

Latin[edit]

From contrā (“against”) + rētiārius (“a net fighter”).

(Classical) IPA^(key): /kon.traː.reː.tiˈaː.ri.us/, [kɔn̪t̪räːreːt̪iˈäːriʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kon.tra.ret.t͡siˈa.ri.us/, [kon̪t̪räret̪ː͡s̪iˈäːrius]

contrārētiārius m (genitive contrārētiāriī or contrārētiārī); second declension

A net-fighting opponent; the opponent of a rētiārius, who is himself a rētiārius.

Case	Singular	Plural
Nominative	contrārētiārius	contrārētiāriī
Genitive	contrārētiāriī contrārētiārī¹	contrārētiāriōrum
Dative	contrārētiāriō	contrārētiāriīs
Accusative	contrārētiārium	contrārētiāriōs
Ablative	contrārētiāriō	contrārētiāriīs
Vocative	contrārētiārie	contrārētiāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).