deletus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of dēleō(I destroy).

Participle[edit]

dēlētus m ‎(feminine dēlēta, neuter dēlētum); first/second declension

  1. destroyed
  2. terminated

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dēlētus dēlēta dēlētum dēlētī dēlētae dēlēta
genitive dēlētī dēlētae dēlētī dēlētōrum dēlētārum dēlētōrum
dative dēlētō dēlētō dēlētīs
accusative dēlētum dēlētam dēlētum dēlētōs dēlētās dēlēta
ablative dēlētō dēlētā dēlētō dēlētīs
vocative dēlēte dēlēta dēlētum dēlētī dēlētae dēlēta

Descendants[edit]

References[edit]