devitatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēvītō
Participle
[edit]dēvītātus (feminine dēvītāta, neuter dēvītātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēvītātus | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta | |
| Genitive | dēvītātī | dēvītātae | dēvītātī | dēvītātōrum | dēvītātārum | dēvītātōrum | |
| Dative | dēvītātō | dēvītātō | dēvītātīs | ||||
| Accusative | dēvītātum | dēvītātam | dēvītātum | dēvītātōs | dēvītātās | dēvītāta | |
| Ablative | dēvītātō | dēvītātā | dēvītātō | dēvītātīs | |||
| Vocative | dēvītāte | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta | |