devito

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ vītō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dēvītō (present infinitive dēvītāre, perfect active dēvītāvī, supine dēvītātum); first conjugation

  1. to avoid
  2. to shun

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dēvītō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēvītō dēvītās dēvītat dēvītāmus dēvītātis dēvītant
imperfect dēvītābam dēvītābās dēvītābat dēvītābāmus dēvītābātis dēvītābant
future dēvītābō dēvītābis dēvītābit dēvītābimus dēvītābitis dēvītābunt
perfect dēvītāvī dēvītāvistī dēvītāvit dēvītāvimus dēvītāvistis dēvītāvērunt,
dēvītāvēre
pluperfect dēvītāveram dēvītāverās dēvītāverat dēvītāverāmus dēvītāverātis dēvītāverant
future perfect dēvītāverō dēvītāveris dēvītāverit dēvītāverimus dēvītāveritis dēvītāverint
passive present dēvītor dēvītāris,
dēvītāre
dēvītātur dēvītāmur dēvītāminī dēvītantur
imperfect dēvītābar dēvītābāris,
dēvītābāre
dēvītābātur dēvītābāmur dēvītābāminī dēvītābantur
future dēvītābor dēvītāberis,
dēvītābere
dēvītābitur dēvītābimur dēvītābiminī dēvītābuntur
perfect dēvītātus + present active indicative of sum
pluperfect dēvītātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēvītātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēvītem dēvītēs dēvītet dēvītēmus dēvītētis dēvītent
imperfect dēvītārem dēvītārēs dēvītāret dēvītārēmus dēvītārētis dēvītārent
perfect dēvītāverim dēvītāverīs dēvītāverit dēvītāverīmus dēvītāverītis dēvītāverint
pluperfect dēvītāvissem dēvītāvissēs dēvītāvisset dēvītāvissēmus dēvītāvissētis dēvītāvissent
passive present dēvīter dēvītēris,
dēvītēre
dēvītētur dēvītēmur dēvītēminī dēvītentur
imperfect dēvītārer dēvītārēris,
dēvītārēre
dēvītārētur dēvītārēmur dēvītārēminī dēvītārentur
perfect dēvītātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēvītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēvītā dēvītāte
future dēvītātō dēvītātō dēvītātōte dēvītantō
passive present dēvītāre dēvītāminī
future dēvītātor dēvītātor dēvītantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēvītāre dēvītāvisse dēvītātūrum esse dēvītārī dēvītātum esse dēvītātum īrī
participles dēvītāns dēvītātūrus dēvītātus dēvītandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēvītandī dēvītandō dēvītandum dēvītandō dēvītātum dēvītātū

References

[edit]
  • devito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • devito”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • devito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.