dimensus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Verb[edit]

dīmēnsus esse

  1. perfect active infinitive of dīmētior

Participle[edit]

dīmēnsus m ‎(feminine dīmēnsa, neuter dīmēnsum); first/second declension

  1. measured
  2. regular

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dīmēnsus dīmēnsa dīmēnsum dīmēnsī dīmēnsae dīmēnsa
genitive dīmēnsī dīmēnsae dīmēnsī dīmēnsōrum dīmēnsārum dīmēnsōrum
dative dīmēnsō dīmēnsō dīmēnsīs
accusative dīmēnsum dīmēnsam dīmēnsum dīmēnsōs dīmēnsās dīmēnsa
ablative dīmēnsō dīmēnsā dīmēnsō dīmēnsīs
vocative dīmēnse dīmēnsa dīmēnsum dīmēnsī dīmēnsae dīmēnsa

Derived terms[edit]

References[edit]