emendicandus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future passive participle of ēmendīcō.

Participle[edit]

ēmendīcandus m (feminine ēmendīcanda, neuter ēmendīcandum); first/second declension

  1. which is to be begged

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ēmendīcandus ēmendīcanda ēmendīcandum ēmendīcandī ēmendīcandae ēmendīcanda
genitive ēmendīcandī ēmendīcandae ēmendīcandī ēmendīcandōrum ēmendīcandārum ēmendīcandōrum
dative ēmendīcandō ēmendīcandō ēmendīcandīs
accusative ēmendīcandum ēmendīcandam ēmendīcandum ēmendīcandōs ēmendīcandās ēmendīcanda
ablative ēmendīcandō ēmendīcandā ēmendīcandō ēmendīcandīs
vocative ēmendīcande ēmendīcanda ēmendīcandum ēmendīcandī ēmendīcandae ēmendīcanda