emensurus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of ēmētior.

Participle[edit]

ēmēnsūrus m (feminine ēmēnsūra, neuter ēmēnsūrum); first/second declension

  1. about to measure out, traverse, impart

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ēmēnsūrus ēmēnsūra ēmēnsūrum ēmēnsūrī ēmēnsūrae ēmēnsūra
genitive ēmēnsūrī ēmēnsūrae ēmēnsūrī ēmēnsūrōrum ēmēnsūrārum ēmēnsūrōrum
dative ēmēnsūrō ēmēnsūrō ēmēnsūrīs
accusative ēmēnsūrum ēmēnsūram ēmēnsūrum ēmēnsūrōs ēmēnsūrās ēmēnsūra
ablative ēmēnsūrō ēmēnsūrā ēmēnsūrō ēmēnsūrīs
vocative ēmēnsūre ēmēnsūra ēmēnsūrum ēmēnsūrī ēmēnsūrae ēmēnsūra