emetior

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

ēmētior (present infinitive ēmētīrī, perfect active ēmēnsus sum); fourth conjugation, deponent

  1. I measure out.
  2. I pass through or over, traverse.
  3. I impart, bestow.

Inflection[edit]

   Conjugation of emetior (fourth conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmētior ēmētīris, ēmētīre ēmētītur ēmētīmur ēmētīminī ēmētiuntur
imperfect ēmētiēbar ēmētiēbāris, ēmētiēbāre ēmētiēbātur ēmētiēbāmur ēmētiēbāminī ēmētiēbantur
future ēmētiar ēmētiēris, ēmētiēre ēmētiētur ēmētiēmur ēmētiēminī ēmētientur
perfect ēmēnsus + present active indicative of sum
pluperfect ēmēnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēmēnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmētiar ēmētiāris, ēmētiāre ēmētiātur ēmētiāmur ēmētiāminī ēmētiantur
imperfect ēmētīrer ēmētīrēris, ēmētīrēre ēmētīrētur ēmētīrēmur ēmētīrēminī ēmētīrentur
perfect ēmēnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēmēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēmētīre ēmētīminī
future ēmētītor ēmētītor ēmētiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēmētīrī ēmēnsus esse ēmēnsūrus esse
participles ēmētiens ēmēnsus ēmēnsūrus ēmētiendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēmētīrī ēmētiendī ēmētiendō ēmētiendum ēmēnsum ēmēnsū

References[edit]