emunitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmūniō.
Participle
[edit]ēmūnītus (feminine ēmūnīta, neuter ēmūnītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēmūnītus | ēmūnīta | ēmūnītum | ēmūnītī | ēmūnītae | ēmūnīta | |
| Genitive | ēmūnītī | ēmūnītae | ēmūnītī | ēmūnītōrum | ēmūnītārum | ēmūnītōrum | |
| Dative | ēmūnītō | ēmūnītō | ēmūnītīs | ||||
| Accusative | ēmūnītum | ēmūnītam | ēmūnītum | ēmūnītōs | ēmūnītās | ēmūnīta | |
| Ablative | ēmūnītō | ēmūnītā | ēmūnītō | ēmūnītīs | |||
| Vocative | ēmūnīte | ēmūnīta | ēmūnītum | ēmūnītī | ēmūnītae | ēmūnīta | |