Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search




ēmūniō (present infinitive ēmūnīre, perfect active ēmūnīvī, supine ēmūnitum); fourth conjugation

  1. I fortify, strengthen, defend (with a wall)


   Conjugation of emunio (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmūniō ēmūnīs ēmūnit ēmūnīmus ēmūnītis ēmūniunt
imperfect ēmūniēbam ēmūniēbās ēmūniēbat ēmūniēbāmus ēmūniēbātis ēmūniēbant
future ēmūniam ēmūniēs ēmūniet ēmūniēmus ēmūniētis ēmūnient
perfect ēmūnīvī ēmūnīvistī ēmūnīvit ēmūnīvimus ēmūnīvistis ēmūnīvērunt, ēmūnīvēre
pluperfect ēmūnīveram ēmūnīverās ēmūnīverat ēmūnīverāmus ēmūnīverātis ēmūnīverant
future perfect ēmūnīverō ēmūnīveris ēmūnīverit ēmūnīverimus ēmūnīveritis ēmūnīverint
passive present ēmūnior ēmūnīris, ēmūnīre ēmūnītur ēmūnīmur ēmūnīminī ēmūniuntur
imperfect ēmūniēbar ēmūniēbāris, ēmūniēbāre ēmūniēbātur ēmūniēbāmur ēmūniēbāminī ēmūniēbantur
future ēmūniar ēmūniēris, ēmūniēre ēmūniētur ēmūniēmur ēmūniēminī ēmūnientur
perfect ēmūnītus + present active indicative of sum
pluperfect ēmūnītus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēmūnītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmūniam ēmūniās ēmūniat ēmūniāmus ēmūniātis ēmūniant
imperfect ēmūnīrem ēmūnīrēs ēmūnīret ēmūnīrēmus ēmūnīrētis ēmūnīrent
perfect ēmūnīverim ēmūnīverīs ēmūnīverit ēmūnīverīmus ēmūnīverītis ēmūnīverint
pluperfect ēmūnīvissem ēmūnīvissēs ēmūnīvisset ēmūnīvissēmus ēmūnīvissētis ēmūnīvissent
passive present ēmūniar ēmūniāris, ēmūniāre ēmūniātur ēmūniāmur ēmūniāminī ēmūniantur
imperfect ēmūnīrer ēmūnīrēris, ēmūnīrēre ēmūnīrētur ēmūnīrēmur ēmūnīrēminī ēmūnīrentur
perfect ēmūnītus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēmūnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēmūnī ēmūnīte
future ēmūnītō ēmūnītō ēmūnītōte ēmūniuntō
passive present ēmūnīre ēmūnīminī
future ēmūnītor ēmūnītor ēmūniuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēmūnīre ēmūnīvisse ēmūnītūrus esse ēmūnīrī ēmūnītus esse ēmūnītum īrī
participles ēmūniēns ēmūnītūrus ēmūnītus ēmūniendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēmūnīre ēmūniendī ēmūniendō ēmūniendum ēmūnītum ēmūnītū