expiaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of expiō.

Participle[edit]

expiātūrus m (feminine expiātūra, neuter expiātūrum); first/second declension

  1. about to expiate

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative expiātūrus expiātūra expiātūrum expiātūrī expiātūrae expiātūra
genitive expiātūrī expiātūrae expiātūrī expiātūrōrum expiātūrārum expiātūrōrum
dative expiātūrō expiātūrō expiātūrīs
accusative expiātūrum expiātūram expiātūrum expiātūrōs expiātūrās expiātūra
ablative expiātūrō expiātūrā expiātūrō expiātūrīs
vocative expiātūre expiātūra expiātūrum expiātūrī expiātūrae expiātūra