gailēns

Latvian

Gailēns

Etymology

From gailis (“rooster”) +‎ -ēns

Noun

gailēns m (1st declension)

1. a young rooster, a cockerel

Declension

Declension of gailēns (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	gailēns	gailēni
accusative (akuzatīvs)	gailēnu	gailēnus
genitive (ģenitīvs)	gailēna	gailēnu
dative (datīvs)	gailēnam	gailēniem
instrumental (instrumentālis)	gailēnu	gailēniem
locative (lokatīvs)	gailēnā	gailēnos
vocative (vokatīvs)	gailēn	gailēni

See also

• cālis, cālēns
• vista