gratulatorius
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From grātulor (“congratulate, rejoice”) + -tōrius.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /ɡraː.tu.laːˈtoː.ri.us/, [ɡräːt̪ʊɫ̪äːˈt̪oːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ɡra.tu.laˈto.ri.us/, [ɡrät̪uläˈt̪ɔːrius]
Adjective[edit]
grātulātōrius (feminine grātulātōria, neuter grātulātōrium); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | grātulātōrius | grātulātōria | grātulātōrium | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōria | |
| Genitive | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōriī | grātulātōriōrum | grātulātōriārum | grātulātōriōrum | |
| Dative | grātulātōriō | grātulātōriō | grātulātōriīs | ||||
| Accusative | grātulātōrium | grātulātōriam | grātulātōrium | grātulātōriōs | grātulātōriās | grātulātōria | |
| Ablative | grātulātōriō | grātulātōriā | grātulātōriō | grātulātōriīs | |||
| Vocative | grātulātōrie | grātulātōria | grātulātōrium | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōria | |
References[edit]
- “gratulatorius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- gratulatorius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.