indeterminatus
Latin
Etymology
From in- + dēterminātus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /in.deː.ter.miˈnaː.tus/, [ɪn̪d̪eːt̪ɛrmɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.de.ter.miˈna.tus/, [in̪d̪et̪ermiˈnäːt̪us]
Adjective
indēterminātus (feminine indētermināta, neuter indēterminātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | indēterminātus | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
| Genitive | indēterminātī | indēterminātae | indēterminātī | indēterminātōrum | indēterminātārum | indēterminātōrum | |
| Dative | indēterminātō | indēterminātō | indēterminātīs | ||||
| Accusative | indēterminātum | indēterminātam | indēterminātum | indēterminātōs | indēterminātās | indētermināta | |
| Ablative | indēterminātō | indēterminātā | indēterminātō | indēterminātīs | |||
| Vocative | indētermināte | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
References
- “indeterminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- indeterminatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- indeterminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.