indictivus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From indīcō (to declare publicly, proclaim) +‎ -īvus.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

indictīvus (feminine indictīva, neuter indictīvum); first/second declension

  1. declared or proclaimed publicly

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative indictīvus indictīva indictīvum indictīvī indictīvae indictīva
genitive indictīvī indictīvae indictīvī indictīvōrum indictīvārum indictīvōrum
dative indictīvō indictīvō indictīvīs
accusative indictīvum indictīvam indictīvum indictīvōs indictīvās indictīva
ablative indictīvō indictīvā indictīvō indictīvīs
vocative indictīve indictīva indictīvum indictīvī indictīvae indictīva

Related terms[edit]

References[edit]