insignitus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of īnsigniō (mark; distinguish).

Participle[edit]

īnsignītus m (feminine īnsignīta, neuter īnsignītum); first/second declension

  1. marked, distinguished

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative īnsignītus īnsignīta īnsignītum īnsignītī īnsignītae īnsignīta
genitive īnsignītī īnsignītae īnsignītī īnsignītōrum īnsignītārum īnsignītōrum
dative īnsignītō īnsignītō īnsignītīs
accusative īnsignītum īnsignītam īnsignītum īnsignītōs īnsignītās īnsignīta
ablative īnsignītō īnsignītā īnsignītō īnsignītīs
vocative īnsignīte īnsignīta īnsignītum īnsignītī īnsignītae īnsignīta

References[edit]