intentaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of intentō.
Participle
[edit]intentātūrus (feminine intentātūra, neuter intentātūrum); first/second-declension participle
- about to extend
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | intentātūrus | intentātūra | intentātūrum | intentātūrī | intentātūrae | intentātūra | |
| Genitive | intentātūrī | intentātūrae | intentātūrī | intentātūrōrum | intentātūrārum | intentātūrōrum | |
| Dative | intentātūrō | intentātūrō | intentātūrīs | ||||
| Accusative | intentātūrum | intentātūram | intentātūrum | intentātūrōs | intentātūrās | intentātūra | |
| Ablative | intentātūrō | intentātūrā | intentātūrō | intentātūrīs | |||
| Vocative | intentātūre | intentātūra | intentātūrum | intentātūrī | intentātūrae | intentātūra | |