iztulkojis

Latvian

Participle

iztulkojis (definite iztulkojušais)

1. having interpreted, having translated; (deprecated template usage) indefinite past active participle of iztulkot 

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of iztulkojis

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	iztulkojis	iztulkojuši		iztulkojusi	iztulkojušas
accusative (akuzatīvs)	iztulkojušu	iztulkojušus		iztulkojušu	iztulkojušas
genitive (ģenitīvs)	iztulkojuša	iztulkojušu		iztulkojušas	iztulkojušu
dative (datīvs)	iztulkojušam	iztulkojušiem		iztulkojušai	iztulkojušām
instrumental (instrumentālis)	iztulkojušu	iztulkojušiem		iztulkojušu	iztulkojušām
locative (lokatīvs)	iztulkojušā	iztulkojušos		iztulkojušā	iztulkojušās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—