leaslic

Old English

Etymology

From lēas +‎ -līċ.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈlæ͜ɑːs.liːt͡ʃ/, [ˈlæ͜ɑːz.liːt͡ʃ]

Adjective

lēaslīċ

1. false, vain

Declension

Declension of lēaslīċ — Strong

Singular	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	lēaslīċ	lēaslīċ, lēaslīċu, lēaslīċo	lēaslīċ
Accusative	lēaslīcne	lēaslīċe	lēaslīċ
Genitive	lēaslīċes	lēaslīcre	lēaslīċes
Dative	lēaslīċum	lēaslīcre	lēaslīċum
Instrumental	lēaslīċe	lēaslīcre	lēaslīċe
Plural	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	lēaslīċe	lēaslīċa, lēaslīċe	lēaslīċ, lēaslīċu, lēaslīċo
Accusative	lēaslīċe	lēaslīċa, lēaslīċe	lēaslīċ, lēaslīċu, lēaslīċo
Genitive	lēaslīcra	lēaslīcra	lēaslīcra
Dative	lēaslīċum	lēaslīċum	lēaslīċum
Instrumental	lēaslīċum	lēaslīċum	lēaslīċum

Declension of lēaslīċ — Weak

Singular	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	lēaslīċa	lēaslīċe	lēaslīċe
Accusative	lēaslīċan	lēaslīċan	lēaslīċe
Genitive	lēaslīċan	lēaslīċan	lēaslīċan
Dative	lēaslīċan	lēaslīċan	lēaslīċan
Instrumental	lēaslīċan	lēaslīċan	lēaslīċan
Plural	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	lēaslīċan	lēaslīċan	lēaslīċan
Accusative	lēaslīċan	lēaslīċan	lēaslīċan
Genitive	lēaslīcra, lēaslīċena	lēaslīcra, lēaslīċena	lēaslīcra, lēaslīċena
Dative	lēaslīċum	lēaslīċum	lēaslīċum
Instrumental	lēaslīċum	lēaslīċum	lēaslīċum

Derived terms

• lēaslīċe
• lēaslīċettan
• lēaslīċettung

References

• Joseph Bosworth and T. Northcote Toller (1898) “leáslíc”, in An Anglo-Saxon Dictionary‎^[1], 2nd edition, Oxford: Oxford University Press.