metatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect participle of mētor

Participle[edit]

mētātus m ‎(feminine mētāta, neuter mētātum); first/second declension

  1. measured out

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative mētātus mētāta mētātum mētātī mētātae mētāta
genitive mētātī mētātae mētātī mētātōrum mētātārum mētātōrum
dative mētātō mētātō mētātīs
accusative mētātum mētātam mētātum mētātōs mētātās mētāta
ablative mētātō mētātā mētātō mētātīs
vocative mētāte mētāta mētātum mētātī mētātae mētāta

References[edit]

  • metatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers