metatus

Latin

Etymology

Perfect participle of mētor

Participle

mētātus (feminine mētāta, neuter mētātum); first/second-declension participle

1. measured out

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	mētātus	mētāta	mētātum		mētātī	mētātae	mētāta
Genitive	mētātī	mētātae	mētātī		mētātōrum	mētātārum	mētātōrum
Dative	mētātō		mētātō		mētātīs
Accusative	mētātum	mētātam	mētātum		mētātōs	mētātās	mētāta
Ablative	mētātō	mētātā	mētātō		mētātīs
Vocative	mētāte	mētāta	mētātum		mētātī	mētātae	mētāta

References

• “metatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers