miratus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology 1[edit]

Perfect active participle of mīror.

Participle[edit]

mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension

  1. astonished, amazed

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative mīrātus mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta
genitive mīrātī mīrātae mīrātī mīrātōrum mīrātārum mīrātōrum
dative mīrātō mīrātō mīrātīs
accusative mīrātum mīrātam mīrātum mīrātōs mīrātās mīrāta
ablative mīrātō mīrātā mīrātō mīrātīs
vocative mīrāte mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta

Etymology 2[edit]

Perfect passive participle of mīrō.

Participle[edit]

mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension

  1. admired, honorer, respected

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative mīrātus mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta
genitive mīrātī mīrātae mīrātī mīrātōrum mīrātārum mīrātōrum
dative mīrātō mīrātō mīrātīs
accusative mīrātum mīrātam mīrātum mīrātōs mīrātās mīrāta
ablative mīrātō mīrātā mīrātō mīrātīs
vocative mīrāte mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta

References[edit]