mucronatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

mūcrōnātus m (feminine mūcrōnāta, neuter mūcrōnātum); first/second declension

  1. pointed

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative mūcrōnātus mūcrōnāta mūcrōnātum mūcrōnātī mūcrōnātae mūcrōnāta
genitive mūcrōnātī mūcrōnātae mūcrōnātī mūcrōnātōrum mūcrōnātārum mūcrōnātōrum
dative mūcrōnātō mūcrōnātō mūcrōnātīs
accusative mūcrōnātum mūcrōnātam mūcrōnātum mūcrōnātōs mūcrōnātās mūcrōnāta
ablative mūcrōnātō mūcrōnātā mūcrōnātō mūcrōnātīs
vocative mūcrōnāte mūcrōnāta mūcrōnātum mūcrōnātī mūcrōnātae mūcrōnāta

Related terms[edit]

References[edit]