nociturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of noceō.

Participle[edit]

nocitūrus m (feminine nocitūra, neuter nocitūrum); first/second declension

  1. about to injure

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative nocitūrus nocitūra nocitūrum nocitūrī nocitūrae nocitūra
genitive nocitūrī nocitūrae nocitūrī nocitūrōrum nocitūrārum nocitūrōrum
dative nocitūrō nocitūrō nocitūrīs
accusative nocitūrum nocitūram nocitūrum nocitūrōs nocitūrās nocitūra
ablative nocitūrō nocitūrā nocitūrō nocitūrīs
vocative nocitūre nocitūra nocitūrum nocitūrī nocitūrae nocitūra