occupaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of occupō.

Participle[edit]

occupātūrus m ‎(feminine occupātūra, neuter occupātūrum); first/second declension

  1. about to occupy

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative occupātūrus occupātūra occupātūrum occupātūrī occupātūrae occupātūra
genitive occupātūrī occupātūrae occupātūrī occupātūrōrum occupātūrārum occupātūrōrum
dative occupātūrō occupātūrō occupātūrīs
accusative occupātūrum occupātūram occupātūrum occupātūrōs occupātūrās occupātūra
ablative occupātūrō occupātūrā occupātūrō occupātūrīs
vocative occupātūre occupātūra occupātūrum occupātūrī occupātūrae occupātūra