ordinaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of ōrdinō.

Participle[edit]

ōrdinātūrus m (feminine ōrdinātūra, neuter ōrdinātūrum); first/second declension

  1. about to arrange

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ōrdinātūrus ōrdinātūra ōrdinātūrum ōrdinātūrī ōrdinātūrae ōrdinātūra
genitive ōrdinātūrī ōrdinātūrae ōrdinātūrī ōrdinātūrōrum ōrdinātūrārum ōrdinātūrōrum
dative ōrdinātūrō ōrdinātūrō ōrdinātūrīs
accusative ōrdinātūrum ōrdinātūram ōrdinātūrum ōrdinātūrōs ōrdinātūrās ōrdinātūra
ablative ōrdinātūrō ōrdinātūrā ōrdinātūrō ōrdinātūrīs
vocative ōrdinātūre ōrdinātūra ōrdinātūrum ōrdinātūrī ōrdinātūrae ōrdinātūra