perpurgaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of perpurgō.
Participle
[edit]perpūrgātūrus (feminine perpūrgātūra, neuter perpūrgātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | perpūrgātūrus | perpūrgātūra | perpūrgātūrum | perpūrgātūrī | perpūrgātūrae | perpūrgātūra | |
| genitive | perpūrgātūrī | perpūrgātūrae | perpūrgātūrī | perpūrgātūrōrum | perpūrgātūrārum | perpūrgātūrōrum | |
| dative | perpūrgātūrō | perpūrgātūrae | perpūrgātūrō | perpūrgātūrīs | |||
| accusative | perpūrgātūrum | perpūrgātūram | perpūrgātūrum | perpūrgātūrōs | perpūrgātūrās | perpūrgātūra | |
| ablative | perpūrgātūrō | perpūrgātūrā | perpūrgātūrō | perpūrgātūrīs | |||
| vocative | perpūrgātūre | perpūrgātūra | perpūrgātūrum | perpūrgātūrī | perpūrgātūrae | perpūrgātūra | |