primitivus
Latin
Etymology
From prīmus (“first”) + -īvus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /priː.miˈtiː.u̯us/, [priːmɪˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /pri.miˈti.vus/, [primiˈt̪iːvus]
Adjective
prīmitīvus (feminine prīmitīva, neuter prīmitīvum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prīmitīvus | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva | |
| Genitive | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīvī | prīmitīvōrum | prīmitīvārum | prīmitīvōrum | |
| Dative | prīmitīvō | prīmitīvō | prīmitīvīs | ||||
| Accusative | prīmitīvum | prīmitīvam | prīmitīvum | prīmitīvōs | prīmitīvās | prīmitīva | |
| Ablative | prīmitīvō | prīmitīvā | prīmitīvō | prīmitīvīs | |||
| Vocative | prīmitīve | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva | |
Descendants
- Catalan: primitiu
- French: primitif
- Galician: primitivo
- Italian: primitivo
- Portuguese: primitivo
- Spanish: primitivo
- English: primitive
References
- “primitivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- primitivus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- primitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.