pugnaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of pugnō.

Participle[edit]

pugnātūrus m (feminine pugnātūra, neuter pugnātūrum); first/second declension

  1. about to fight

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative pugnātūrus pugnātūra pugnātūrum pugnātūrī pugnātūrae pugnātūra
genitive pugnātūrī pugnātūrae pugnātūrī pugnātūrōrum pugnātūrārum pugnātūrōrum
dative pugnātūrō pugnātūrō pugnātūrīs
accusative pugnātūrum pugnātūram pugnātūrum pugnātūrōs pugnātūrās pugnātūra
ablative pugnātūrō pugnātūrā pugnātūrō pugnātūrīs
vocative pugnātūre pugnātūra pugnātūrum pugnātūrī pugnātūrae pugnātūra