purgativus

Latin

Etymology

From pūrgō (“to clean, purge”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /puːr.ɡaːˈtiː.u̯us/, [puːrɡäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pur.ɡaˈti.vus/, [purɡäˈt̪iːvus]

Adjective

pūrgātīvus (feminine pūrgātīva, neuter pūrgātīvum); first/second-declension adjective

1. purgative, cathartic

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	pūrgātīvus	pūrgātīva	pūrgātīvum		pūrgātīvī	pūrgātīvae	pūrgātīva
Genitive	pūrgātīvī	pūrgātīvae	pūrgātīvī		pūrgātīvōrum	pūrgātīvārum	pūrgātīvōrum
Dative	pūrgātīvō		pūrgātīvō		pūrgātīvīs
Accusative	pūrgātīvum	pūrgātīvam	pūrgātīvum		pūrgātīvōs	pūrgātīvās	pūrgātīva
Ablative	pūrgātīvō	pūrgātīvā	pūrgātīvō		pūrgātīvīs
Vocative	pūrgātīve	pūrgātīva	pūrgātīvum		pūrgātīvī	pūrgātīvae	pūrgātīva

References

• “purgativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• purgativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.