relegaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of relēgō.

Participle[edit]

relēgātūrus m ‎(feminine relēgātūra, neuter relēgātūrum); first/second declension

  1. about to despatch

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative relēgātūrus relēgātūra relēgātūrum relēgātūrī relēgātūrae relēgātūra
genitive relēgātūrī relēgātūrae relēgātūrī relēgātūrōrum relēgātūrārum relēgātūrōrum
dative relēgātūrō relēgātūrō relēgātūrīs
accusative relēgātūrum relēgātūram relēgātūrum relēgātūrōs relēgātūrās relēgātūra
ablative relēgātūrō relēgātūrā relēgātūrō relēgātūrīs
vocative relēgātūre relēgātūra relēgātūrum relēgātūrī relēgātūrae relēgātūra