resumpturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of resūmō.

Participle[edit]

resūmptūrus m (feminine resūmptūra, neuter resūmptūrum); first/second declension

  1. about to resume

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative resūmptūrus resūmptūra resūmptūrum resūmptūrī resūmptūrae resūmptūra
genitive resūmptūrī resūmptūrae resūmptūrī resūmptūrōrum resūmptūrārum resūmptūrōrum
dative resūmptūrō resūmptūrō resūmptūrīs
accusative resūmptūrum resūmptūram resūmptūrum resūmptūrōs resūmptūrās resūmptūra
ablative resūmptūrō resūmptūrā resūmptūrō resūmptūrīs
vocative resūmptūre resūmptūra resūmptūrum resūmptūrī resūmptūrae resūmptūra