signaturus
Latin
Etymology
Future active participle of signō.
Participle
sīgnātūrus (feminine sīgnātūra, neuter sīgnātūrum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | sīgnātūrus | sīgnātūra | sīgnātūrum | sīgnātūrī | sīgnātūrae | sīgnātūra | |
Genitive | sīgnātūrī | sīgnātūrae | sīgnātūrī | sīgnātūrōrum | sīgnātūrārum | sīgnātūrōrum | |
Dative | sīgnātūrō | sīgnātūrō | sīgnātūrīs | ||||
Accusative | sīgnātūrum | sīgnātūram | sīgnātūrum | sīgnātūrōs | sīgnātūrās | sīgnātūra | |
Ablative | sīgnātūrō | sīgnātūrā | sīgnātūrō | sīgnātūrīs | |||
Vocative | sīgnātūre | sīgnātūra | sīgnātūrum | sīgnātūrī | sīgnātūrae | sīgnātūra |