tornaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of tornō.

Participle[edit]

tornātūrus m (feminine tornātūra, neuter tornātūrum); first/second declension

  1. about to turn

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative tornātūrus tornātūra tornātūrum tornātūrī tornātūrae tornātūra
genitive tornātūrī tornātūrae tornātūrī tornātūrōrum tornātūrārum tornātūrōrum
dative tornātūrō tornātūrō tornātūrīs
accusative tornātūrum tornātūram tornātūrum tornātūrōs tornātūrās tornātūra
ablative tornātūrō tornātūrā tornātūrō tornātūrīs
vocative tornātūre tornātūra tornātūrum tornātūrī tornātūrae tornātūra