unisetus
Latin
Etymology
New Latin; from ūni- (“one”) + sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /uː.niˈseː.tus/, [uːnɪˈs̠eːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /u.niˈse.tus/, [uniˈs̬ɛːt̪us]
Adjective
ūnisētus (feminine ūnisēta, neuter ūnisētum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ūnisētus | ūnisēta | ūnisētum | ūnisētī | ūnisētae | ūnisēta | |
| Genitive | ūnisētī | ūnisētae | ūnisētī | ūnisētōrum | ūnisētārum | ūnisētōrum | |
| Dative | ūnisētō | ūnisētō | ūnisētīs | ||||
| Accusative | ūnisētum | ūnisētam | ūnisētum | ūnisētōs | ūnisētās | ūnisēta | |
| Ablative | ūnisētō | ūnisētā | ūnisētō | ūnisētīs | |||
| Vocative | ūnisēte | ūnisēta | ūnisētum | ūnisētī | ūnisētae | ūnisēta | |
Usage notes
- Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.